Governu Presiza Tau Atensaun Ba Setor Edukasaun, Tanba Importante

Profesora hanorin hela estudante sira. (Foto: solopos.com)

DILI, STLTIMORLESTE.com – Governu presiza tau atensaun ba setor edukasaun, liu-liu hadia eskola neebe aat iha area remotas inklui iha sidade laran rasik, tanba setor edukasaun importante tebes.

Kestaun nee hatoo husi veteranus Roberto Nunes kodigu Ramahana ba jornalista sira iha Maubara, Sesta (20/06/2025).

Nia hatete, Governu presiza tau atensaun ba iha setor edukasaun neebe mak iha area remotas sira, nunee estudante sira bele asesu ho edukasaun ho diak.

“Hatoo ba Governu hodi tau matan ba edukasaun, nunee oan sira neebe mak asesu ba edukasaun bele asesu ho diak, no tulun mos povu kiik nia oan sira,” katak Veteranus.

Aleinde nee veteranus husu mos ba Estadu no Governu hodi tau atensaun mos ba vida veteranus, tanba balun hetan rekonhesimentu maibe balun simu deit medalha osan laiha, tanba nee nia husu atu tau atensaun mos.

“Mensajen ba Governu ba avo Xanana tau atensaun ba veteranus, ami lubuk oan neebe luta maibe ikus hetan rekonhesimentu balun hetan medalha osan la hetan, nee mak ami apela ba Avo Xanana ho Avo Prezidente tenke tau matan ba veteranus hodi kontinua ba aban bainrua,” katak nia.

Nunee mos Eis Deputadu CNRT, Cejar Valentin de Jesus hatutan, parte edukasaun fator ida neebe mak afeta mos ba saude tanba ema nia konhesimentu kiik, laluan oinsa konsumu aihaan, hahan ijine ida nee mosu moras oin-oin no la kuidadu aan ho diak husi moras sira, entau moras oituan halai ba hospital no ba rai liur, maibe ba mate mak lori fila.

Eis Deputadu dehan, mate nee determinadu ona husi Maromak, laiha ema moris too tinan naruk, tanba nee husi edukasaun laos aprende oinsa hetan diploma, maibe oinsa aprende hodi hadook aan husi moras no ijine.

“Edukasaun nee presiza muda kurikulu diak liu para orienta barak liu iha literasia,” katak Eis Deputadu.

Iha biban nee nia mos husu ba ukun nain sira atu redus viajen ba rai liur neebe kada fulan no loron sempre ba, maibe laiha benefisiu ruma ba Timor Leste.

“Minimiza viajen neebe la lori benefisiu mai povu no nasaun ida nee, ida nee mak ukun nain sira tenke hatene aan, hau tinan 5 iha parlamentu hau ba rai liur hau ba dala ida deit, tanba la importante atu ba barak, se kolega sira ba rihun ida lori saida mai rai ida nee, laiha, hau ba dala ida tanba problema Guine Bisau uluk ajuda ita doutor Jose Ramos Horta ho Abilio Aroujo mak nee, hela sira nain rua, sira nain rua mak hetan pasaporte husi Guine Bisau para tuir konselhu seguransa,” katak nia.

Foin lalais Ministra Edukasaun Dulce de Jesus dehan, oras nee daudaun Governu liu husi Ministeriu Edukasaun iha ona planu atu hadia setor edukasaun, no ME sei hadia eskola no sala aprendizajen hamutuk 1.900 iha teritoriu Timor laran tomak.

(eme)

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *