Feto Musulmanu Dahuluk Haleu Mundu Too Timor Leste

Trailblazer Najmun Nahar hamriik iha Kristu Rei hafalun nia isin ho Bandeira Nasional Bangladesh nian hodi hateke Sidade Dili nia furak. (Foto: Espesial)

FETO klosan ida ho naran Trailblazer Najmun Nahar husi nasaun Bangladesh iha loron Kinta (19/6/2025) to’o iha Timor Leste  hodi kompleta ninia misaun haleu mundu hotu-hotu no Timor Leste  hanesan nasaun ba dala 180 neebé nia vizita ona. Nia nuudar feto musulmanu dahuluk neebe haleu mundu to’o Timor Leste.

Durante iha Timor Leste, feto ida neebe moris iha Lakshmipur, Bangladesh, 12 Dezembru 1979 nee, vizita fatin istóriku no fatin turistiku balun  iha Dili laran, vizita mós Ilha Atauro. Iha fatin-fatin neebe nia vizita, nia sempre hasae bandeira nasionál Bangladesh nian.

Hafoin fila husi Illa Atauro, Trailblazer Najmun Nahar hateten ba STL katak nia senti kontenti no orguilhu tanba nia hasoru ema barak Timoroan neebe amigabel tebes. 

“Illa Ataúro neebé furak tebes maka paraízu tropikál ida. Hau gosta tasi-ibun sira neebé furak, tasi-ibun sira neebé kór oioin, no oportunidade sira neebé furak atu halo mergulhu no mergulhu. Hau ba Illa Atauro sae roo ka roo velos neebe budget friendly. Hau hasoru ema timoroan barak neebe amigavel tebes,” dehan nia ba STL iha  Dili hafoin fila husi Illa Atauro, Domingu (22/6/2025).

Nia dehan biodiversidade aas hosi ahu-ruin sira, natureza neebé moos, atmosfera illa nian neebé deskansa no ema lokál sira neebé amigavel halo nia hakarak fila fali. Illa ida-nee furak tebes.

“Timor Leste hanesan nasaun furak ida. Hau gosta nia vista furak sira, foho sira no tasi. Bainhira hau sae Kristo Rei, hosi leten hau haree furak neebé makaas tebes iha neebé maka foho sira iha tasi. Hau haree Dili nia vista neebé furak liu hosi ró metan neebé fila hosi illa Atauru, loro-matan monu osan-mean iha sidade nee sente hanesan lalehan. Ninia beleza naturál neebé furak, patrimóniu kulturál neebé riku no sentidu dame nian neebé buras bele dada ema hotu nia iis. Hau sei mai fali Timor Leste. Hau hadomi tebes rai ida-nee. Se ita-boot hakerek iha ita-boot nia jornál favór ida fahe ligasaun no rai jornál neebé imprime ona kopia rua (2) ba hau. Hau sei rai ida-nee hanesan memória istóriku ida,” hatete Trailblazer Najmun Nahar.

Bainhira husu kona-ba nia istória kona-ba misaun viajante nian neebé nia halao, Najmun Nahar hatete katak nia aman, avo no livru sira maka sai ninia inspirasaun boot liu atu esplora mundu.

“Hau lee livru barak kona-ba viajen dezde hau sei labarik. Hau hakarak hakat liu baliza sira hodi atinji objetivu sira neebé úniku, agora ema barak hetan inspirasaun hosi Nobel nia viajen. Kria buat ruma neebé úniku iha mundu signifika rai inspirasaun boot ba jerasaun sira iha futuru,” tenik oan ikun husi bin-alin nain ualu (8) nee.

Nia moris iha loron 12 fulan-Dezembru tinan 1979. Dezde nia sei kiik nia moris atu halo viajen. Nia hakarak haree mundu, tanba moris nee dala ida deit.

“Hau sente Maromak mak fó destinu espirituál nee mai hau. Hau la buka ema atu kaben, hau okupadu atu atinji hau nia objetivu sira. Se ema neebé loos mosu iha hau nia moris, hau sei kaben iha futuru,” katak nia ho espresaun hamnasa midar.

Nia hahú halo trekking mesak iha tinan 2000 hafoin partisipa iha akampamentu ida iha Índia. Motivadu hosi nia aman no nia avó neebé lao haleu mundu klériku islámiku ida nia halo ona viajen ba pelumenus nasaun 178 no aspira atu vizita nasaun soberanu hotu-hotu. Nia konhesidu hodi lori bandeira Bangladexe nian durante nia viajen sira, reprezenta nia nasaun nia orgullu no promove unidade globál.

Nia konhesidu mós hanesan Najmun Nahar Sohagi ka “Flag Girl” maka viajante mundiál Bangladexe-Sweku, ativista dame nian, autór, no oradór motivasaun nian. Iha nee maka relatu detallu ida kona-ba nia viajen inkrível.

Najmun Nahar moris iha Lakshmipur, Bangladesh. Nia aman Mohamad Amin maka emprezáriu ida, no nia inan maka Tahera Amin. Nia avó Ahmed Ullah maka matenek-nain islámiku no viajante ida. Husi tinan 1926 to’o 1931, nia halo viajen ba nasaun oioin iha Médiu Oriente. Nia aman nia enkorajamentu sai hanesan inspirasaun boot liu iha nia moris.

Edukasaun no Serbisu

Najmun kompleta nia estudu pós-graduasaun iha Estudu Aziátiku sira hosi Universidade Lund, Suésia no nia kompleta nia graduasaun iha siénsia polítika hosi Universidade Rajshahi, Bangladexe. Nia mós estuda ona Direitus Umanus no Ázia iha Universidade Nasionál Seoul, Korea Súl. Nia serbisu ona nuudar koordenadór peskiza nian iha Swedwatch, Suésia. Nia mós serbisu ona nu’udar peskizadór iha projetu peskiza oioin.

Najmun Nahar sei sai feto musulmana dahuluk iha mundu neebé kompleta viajen ida ba nasaun 200 iha mundu nuudar viajante mesak. Ho naran ‘labarik-feto brani tebes’ no labarik-feto bandeira nian, feto neebé moris iha Bangladexe halo ona viajen ba nasaun 180. Nia sei kompleta digresaun iha nasaun 17 tan.

Najmun Nahar hahú viajen estraordináriu ida ho tinan 25, hodi esplora mundu liuliu liuhosi estrada. Iha ninia viajen aventureiru tomak, nia hasoru obstákulu barak, hasoru mate dala barak. La dezanima, nia kontinua nia viajen, hodi hasae bandeira mean no verde iha nasaun hotu-hotu neebé nia vizita.

Halo rekorde ida hodi hasae bandeira Bangladexe nian iha mundu tomak ho orgullu boot. Nia maka feto ida neebé raru tebes iha istória mundu kontemporánea.

Durante nia viajen mundiál, Najmun lidera kampaña sira ba vítima sira funu nian & mudansa klimátika, labarik sira no família sira neebé desfavoresidu, ema sira neebé sofre defisiénsia sira & sirkunstánsia sira neebé muda moris.

Nia introdús ona ema sira ba parte oioin iha mundu hodi habelar mensajen umanidade nian. Iha perigu barak iha nia viajen, maibé nia nunka rende. Ignora tauk no inserteza, nia esplora ona foho-tutun aas sira, tasi-ibun sira, ai-laran sira neebé dook, no teritóriu tribál sira neebé deskoñesidu.

Nia moris lahó hahán iha savana Áfrika nian. Dalaruma nia han naan matak hodi moris iha área tribál sira Etiópia nian, nia dadur durante oras 26 iha nakukun ai-laran mangrove nian iha Guiné Conakry lahó ai-han pedasuk ida. Nia kulit sunu tanba temperatura aas durante nia aventura iha rai-maran Sahara.

Nia hakur mota, tasi, ai-laran no rai-maran barak iha mundu tomak. Nia hasoru situasaun perigozu tebes neebé bele kauza nia mate ho fasil. Nia sobrevive insidente perigozu barak hahú hosi insetu nia tata iha Áfrika to’o terrenu sira neebé susar.

Maibé, nia foti buat hotu ho pasu no lao ba oin, halo viajen hosi nasaun ida ba nasaun seluk, esplora nasaun oioin no serbisu nuudar ativista dame nian ho kultura oioin. Najmun Nahar atinji ona marku ida-nee mesak lahó tauk. Nia misaun maka atu esplora nasaun hotu-hotu iha planeta ida-nee ho bandeira Bangladesh nian hodi promove dame no umanidade.

Nuudar viajante mesak, nuudar ema aziátiku, nuudar musulmanu, nuudar feto, Najmun halakon ona estereótipu hotu-hotu kona-ba hela iha identidade no kultura ida deit no hakuak ona unidade enerjia universál nu’udar parte umanidade nian liuhosi nia ain no matan neebé la kole.

Najmun simu ona prémiu barak ba nia realizasaun sira hosi parte oioin iha mundu no hosi Bangladexe. Nia maka destinatáriu ida hosi Prémiu Internasionál Portadór Dame nian hosi Estadus Unidus. Nia simu ona prémiu liu 55. Mikael Mali Mau

Trailblazer Najmun Nahar

Fatin no Data Moris                : Lakshmipur, Bangladesh, 12 Dezembru 1979 

Inan no Aman                         : Tahera Amin no Mohamad Amin

Edukasaun                              : Universidade Lund, Suésia.

Estatus                                    : Klosan

Zodiak                                     : Sagitarius

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *