DILI, STLTIMORLESTE.com – Relasiona ho informasaun neebe fo sai kona-ba Prokurador nain ida halao asediu seksual ba joven feto ida, husi familia Prokurador nian lamenta ho infomasaun neebe fo sai husi parte kontrariu no konsidera ladun diak viola boa nome familia nian.
“Atu dehan ba publiku em nome de familia ho laran susar lamenta ba publikasaun neebe hasai tiha ona husi parte kontrariu kona-ba istoria neebe sai iha semana kotuk, primeiru lugar tanba la proteje naran diak bom nome parte sira neebe iha,” dehan Reprezentante Familia, Pedro Camoes ba jornalista sira iha EL Legendario, Segunda, (04/08/2025).
Nia hatutan, deklarasaun neebe mai husi reprezentante Advogada sira fo sai nee, tuir prosedimentu legais proibidu, tanba ita nia regra fo fatin ba ita atu mantein segredu, karik atu lori informasaun sira nee ba iha autor judisiariu sira. No sira rasik halo publisidade hasai notisia kebra tiha ona segredu justisa, tanba autoridade sira mak sei halo klean notisia sira no ikus mai atu utiliza ida nee sai hanesan provas, maibe sira lao dook ona no hahalok nee kontra prosedimentu neebe iha.
Esplika, tuir regra ruma ita nia lei mos dehan iha limitasaun husi parte sira neebe mak envolve liu liu Prokurador, Advogadu, Polisia tenke mantein segredu ba buat neebe nia fundu seidauk sai provas, no posibilidade bele uza buat sira nee sai ba provas. Iha segredu iha limitasaun, Advogdu kolega sira kontrariu hasai tiha ona informasaun ida nee ladun diak, viola bom nome familia nian no mos segredu ba justisa neebe ita tenke mantein atu fornese provas nee iha futuru.
Reforsa, publisidade sira neebe agora antes lori ba, posibilidade influensia ba provas no halo originalidade provas la puru kontaminadu ona, tanba ema ida ida mai ho nia estetmentu pro no kontra hanesan provas nee los. Maibe estetmentu sira nee mak halakon tiha orijinalidade faktus ruma, karik aban bainrua Tribunal sei haree nia verosidade atu uza ka la uza ba prosesu kriminal nian, tuir regra lamenta.
Nua dehan, familia sente triste liu tan, tanba ho notisia nee koalia sai barak lori ema ida nia naran filmajen ladun kapas, bele prejudika familia no oan sira, tanba nee husu atu kalma lori provas nee ba oin kuandu hakarak, tanba provas hirak nee mak aban bainrua Tribunal sei verifika no dehan los ka lalos sai provas, maibe sira ansi tiha ona. Dehan hanesan eskritoria no Advogadu balu, hakarak pronunsia lalais buka popularidade, atu menan popularidade maibe ema neebe sira reprezenta ba hela ho naran la dun diak iha komunidade, laos buka notisia nee nia boot hodi halo benefisia ba nia an, maibe la halo protesaun iha tempu hanesan ba nia kliente no familia sira, tanba parta neebe envolve mos ema.
Pedro dehan, ema sira neebe hola parte iha Advokasia nee, haksoit liu ona tanba nee husu atu labele halai lais halai ansi atu provas sira nee kontaminadu, mantein prosedementu legal tuir tempu no tuir oras husik investigador sira hola novidades, no ida nee sai ema ida idak nia deklarasaun, tanba provas nee minimal iha deklarasaun, iha dokumentasaun iha perisia iha aseitasaun husi parte sira katak, utiliza ida nee ba provas ka lae, no ida nee seidauk sira dook liu tiha ona.
Husu atu hotu-hotu mantein kalma, husik autoridade halao servisu, familia tenta kalma, Advogadu sira tenta la influensia notisia, atu investigasaun bele lao neineik too ikus mai utiliza sasan sira nee sai provas hodi atu akuza ka lae, no sasan sira nee envolve ema idade boot laos minoridade, iha provas sei hatene sira konsiente ho aktu sira ka lae, husik autoridade sira maka sei hare, no lakohi ansi haksoit lalais investigasaun nee.
Camoes reforsa, bainhira akuzasaun too ona iha Tribunal ema hotu bele hatene, maibe seidauk nonok hakmatek, tanba nee husu atu respeita naran diak, segredu justisa no proteje orijinalidade ba faktus provas neebe iha.
Dehan, deklarasaun neebe halo atu hatudu ba publiku, saida maka parte kontrariu fo sai ona iha semana hirak liu ba nee lalos, no la diak. Segundu respeita tebes prosedementu investigasaun neebe sei lao tuir mai, signifika husik investigador sira halao nia servisu, finalidade husi investigasaun akontese ida nee maka bele lori sasan sira nee ba provas iha akuzasaun ida.
Nunee kuandu aban bainrua rejistradu iha numeru nuc iha Tribunal ida nee maka ita foin hare dehan, provas no deklarasaun maka ida nee, maibe se dehan provas balu la rekola tanba razaun seluk, husi neeba sira sei uja sira nia diretu atu halo buat ruma, kuandu akuzasaun nee lao tiha ona.
Dehan tan, agora sira sei mantein pozisaun pasivu, no dehan deit ba publiku buat neebe parte kontrariu fo sai la dun diak, no la benefisia ba familia sira nian no mos la benefisia mos ba familia neebe sira reprezenta ba. Diak liu respeta boa nome dignidade ema sira neebe ita reprezenta ba, husu atu mantein kalma no hakmatek, aban bainrua asaun balu bele halo ligadu ho bom nome no aktu sira seluk.
Pedro dehan, rona parte kontrariu aprezenta keixa ruma, maibe lakohi koalia klean husik ba ema investiga neneik, no iha momentu balu se sira aprezenta buat ruma sira sei dehan ba publiku katak, sira aprezenta ona em nome de familia em nome propriu envolvidu sira.
Akresenta, eskritoriu sira neebe Advogadu sira halao servisu ba nee, iha limitasaun ba sira nia knar, no Advogadu sira etika deontolojia hateten ba sira atu servisu kalma iha sira nia asaun sira, se sira koalia liu ona sira kontra sira nian etika deontolojia. Ida nee ba advogadu sira no Defensor publiku sira.
Tanba nee hare katak, aktu neebe parte kontrariu sira koalia sai nee, sira la respeta propriu sira nia aktu sira nee, no ida nee faila ida neebe sira halo, no atu hateten ba publiku ida nee la diak, no ida nee labele sai fali referensia neebe la diak ba kolega sira liu liu advogadu no defensor sira atu halo tuir. Tanba nee husu atu kalma no hakmatek.
Iha fatin hanesan, Humberto Alves dehan, informasaun neebe sira fo sai nee hanesan faktus ida.
“Saida maka sira hatoo nee hanesan faktus, lo-loos nee tenke hatene regra sira, tanba saida mak sira fo sai nee akuza tiha ona, tanba nee mak konsidera la diak,” dehan nia.
Hatutan, hanesan familia la kontente saida mak sira fo sai nee hakat liu tiha ona, husik prosesu nee lao too iha Tribunal mak ita foin haree se mak loos no se mak sala.
Antes nee Advogada JU’S Adelina Meluk realiza konferensa ida, hodi informa konaba kronolojia akontesementu. No husi sira nia parte mos hato ona keixa ba Konselu Superior Ministeriu Publiku konaba kestaun nee.
No sira konsidera katak, autor judisiariu refere pratika asediu seksual hasoru joven feto nee.
“Ho nunee ami husu membru hotu hosi Conselho Superior Magistratura Judicial, Ministerio Publiku, Conselho Superior da Defensoria Publica, Ministro da Justisa no Coordenadora Reforma Judicial atu haree ho seriu problematika asediu seksual komete hosi autor judisiariu, inklui halo formasaun kona-ba kestaun nee, estabelese sistema internal hodi simu keixa konfidensial husi publiku no foti asaun dixiplinar haree ba gravidade hosi aktu refere,” dehan Adelina.
(ter)







