DILI, STLTIMORLESTE.com – Tuir publikasaun iha Jornal Republika, lista militar veteranus sira neebe ativu iha FALINTIL-Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL) nain 50 mak tama ona ba reforma fila ba vida sivil no nain 12 mak fila ba Forsa Rezerva.
Vise Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL), Majór Jenerál Calisto Santos “Coliati” husu ba ofisiais sira hahu preparadu hodi subtitui lidera instituisaun F-FDTL, tanba militar veteranus sira hahu ba ona reforma no balu ba rezerva.
“Ami katuas sira nee iha ona reforma, ami sei husik hela instituisaun ida nee ba iha ita boot sira nia liman, katak entrega hela Timor ba imi nia liman, Timor atu lao ba oin ka kotuk nee depende ba iha militar sira, liu-liu ba ofisiais sira neebe prerapadu no militares sira neebe ho komportamentu aas no lealdade ba ita nia instituisaun, governu no ita nia estadu, sei sai futuru liders”, Vise Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL), Majór Jenerál Calisto Santos ” Coliati” ba jornalista sira iha Kuartel Jeneral Fatuhada Dili, Kinta nee (19/02/2026).
Nia dehan, fututu lideransa F-FDTL nian sei entrega ba jerasaun foun sira, maibe sei avalia liu husi sira nia komportamentu, lealdade no displinar no hahalok durante F-FDTL ezistensia tinan 25 hanesan forsa armada ida.
Nunee mos Xefe Estadu Maior FALINTIL-Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL), Brigadeiro Jenerál José da Costa “Trix” rezumu lo-loos nee veteranus sira neebe mai husi ai-laran agora balu tama ona ba faze reforma hotu tiha ona, “ami neebe mai husi ai-laran nee tinan 60 ba leten hotu ona, hela deit mak nain ida ka rua, hanesan Koronel “Bersama” no Komodoro Neves mak sei rezerva, maibe sira nain rua fulan rua ka tolu tama ba reforma. Ami hotu-hotu sei kumpri lei ida reforma ninian nee,” nia Informa.
Nia koalia, reforma ba militar veteranus sira nee komando prepara kondisaun dignu ba sira, tuir dekretu lei governu nian fo sai kona-ba sira nia tratamentu no sira nia nesesidade nomos sira nia salariu no seluk tan.
Tuir trix katak, tama ba tinan 2027 nee veteranus sira neebe mai husi ai-laran nee tama hotu ba reforma no balu sei mantein iha rezerva. Tanba nee futuru Instituisaun F-FDTL ba oin sei entrega ba iha jerasaun foun sira hodi lidera.
“Sira tama ba reforma nee besik nain 50 resin karik, maibe imi bele ba lee deit iha jornal republika. Transmisaun nee hahu kedas 2000 too agora tenki fo ba jerasaun foun mak kaer, se lae ita sira uluk nee deit labele, tenki fo ona jerasaun foun kaer, tanba sira barani hatudu ona krize 2006 sira mak lao hamutuk ho ami katuas sira luta mantein ita-nia estabilidade, entaun tenki fo ona ba sira, biar balu la matenek, maibe balu matenek tiha ona, balu ba eskola iha Xina, Australia no Amerika, ita labele dehan sira laiha kapasidade”, nia hatutan.
Nia dehan, komando mos fihir ona ofisiais superior no koronel sira neebe hanesan jerasaun foun lidera instituisaun F-FDTL, tanba balu hatudu ona ninia pratika lealdade iha krize sira akontese liu ba no balu ba eskola tan iha rai liur.
“Sira preparadu ona, ita nia governu fo sira ba eskola, sira preparadu, ba hau nee dehan katak sira preparadu, orsida too pratika nee mak ita haree ”, katak nia.
Enkuantu, daudaun nee veteranus sira neebe sei ativu iha F-FDTL mak hela deit sira neebe asume pozisaun hanesan Xefe Estadu Maior, Vise Xefe Estadu, Maijor nomos Koronel sira nomos sira seluk tan mak sei nafatin ativu.
“Tuir rezolusaun Konselhu Superior Defeza nian ami sira sei nafatin too tinan ida, labele liu tan ida nee, tanba ami kaer hela nuudar xefe estadu maior no vise xefe estadu, tanba dekretu lei prezidente nian tinan nee mak seidauk too, tanba lei hateten nunee, se tama ona reforma ami ba ona, maibe tanba dekretu prezidente nian nee hateten too tinan tolu ka haat”, nia afirma.
(jen)







