DILI, STLTIMORLESTE.com – Membru Parlamentu Nasional (PN) konsidera kazu Violasaun Seksual hasoru labarik minoridade ho inisial FCL nee grave tebes, tan nee presiza fo kastigu todan ba autor sira.
Deputada Bankada Partidu Demokratiku (PD), Maria Tereza Gusmão hanesan membru Komisaun F trata asuntu Saude, Seguransa Sosiais, no Igualidade Jeneru preokupa ho joven nain-haat neebe fo lanu tiha vitima molok estraga nia.
“Kazu kona-ba joven nain haat neebe fo lanu tiha ita nia alin feto neebe ida nunee sira estraga eskploitasi seksual ba ita nia alin feto nee kazu ida neebe grave teb-tebes, etika moral, dignidade hotu-hotu nee kazu ida neebe grave tebes ba ita Timor,” hatete Deputada Maria Teresa Gusmão ba jornalista sira iha Parlamentu Nasional, Dili, Kuarta (21/01/2026).
Nia hatutan, admira ho autor sira neebe brani halo video hodi espailla iha media sosial, tan nee se sira brani halo tau iha media sosial nee katak sira brani mos atu hasoru konsekuensia, hasoru Polisia no entidade hotu-hotu neebe relasionada atu bele asegura kazu sira hanesan nee.
“Kazu sira hanesan nee mosu dala barak laos deit labarik sira laiha edukasaun ka familia la kontrola no eskola la fo edukasaun neebe maksimu, maibe ida nee konsekuensia husi liberdade joven sira nian demokrasia neebe sosializa iha sosiedade la ho responsabilidade,” dehan nia.
Nia mos mos husu ba Polisia Sientifika Investigasaun Kriminal (PSIK) no Polisia investigasaun sira atu buka tuir ID sira neebe fahe ema nia video sira hanesan nee atu kaer labarik hirak nee, laoos atu fo sansaun fiziku maibe lori ba iha rehabilitasaun etika moral nuee bele fo ezemplu ba joven seluk.
“Husu tebtebes hahu husi autoridade relevante hanesan PSIK no Polisia sira kuandu husik deit buat sira nee baibain ida nee fo ona pasu ida ba ita nia joven sira ka ema hotu-hotu atu halo konforme nia hakarak, se hahu buat hanesan nee PSIK, Polisia foti ona desizaun neebe rigorozu kaer suspeitu hirak nee atu prosesa ba Lei neebe iha,” adianta nia
Reprezenta povu nee alerta ba inan-aman sira atu kontrola oan sira uza telefone, sira nia idade seidauk bele fo android ka telefone neebe avansada, maibe atu kontrolu mos sira presiza komunikasaun inan aman ho oan sira entaun fo telefoen sira baibain nunee bele akompana oan sira.
Fatin hanesan, Prezidente Komisaun A trata asuntu Konstituisional no Justisa, Deputadu Natalino dos Santos mos husu Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) atu submete lalais suspeitu sira ba Ministeriu Publiku hodi prosesu tuir lei neebe mak iha.
“Hau sente tuir loos ita boot sira lalika husu por que Polisia kaptura ona nia prosede tiha ona ba prosesu agora hau ba koalia tan saida, mais agora ita boot sira ba ko’alia ho Polisia, Tribunais, agora nee kompetensia Polisia nian kompetensia judisiariu, kaptura ona tenke lori ba Ministeriu Publiku halo akuzasaun no investigasaun hetan verasidade faktus aprezenta ba Tribunal julga loos kalae,” hatete Natalino.
Molok nee PNTL liu husi servisu Sekreta identifika ona autor nain hat neebe deskonfia envolve iha kazu abuzu seksual hasoru vitima FCL (16) neebe kategoria menoridade.
Tuir informasaun neebe STL asesu husi autoridade seguransa katak hafoin polisia simu keixa no hetan faktus no evidensia husi vitima, ekipa servisu halo kedas kordenasaun ho ekipa sub seksaun VPU (Vulneravel Person Unit), Munisipiu Dili iha Sesta (16/1/2026) oras 14:00 OTL,
Iha intervensaun nee parte investigador VPU kontaktu kedas ba vitima FCL no-mos sasin TBCX (16) mai iha fatin VPU hodi presta deklarasaun no buka tuir suspeitu sira nee no ikus mai konsege asegura adolesente mane nain 4 iha sira nia hela fatin.
“Iha prosesu kapturasaun nee ekipa servisu halo esplikasaun neebe konvensidu ba familia suspeitu sira atu koopera ho diak hodi la mosu dezentendementu entre familia ho autoridade seguransa tanba kazu nee envolve labarik sira maioria estudante deit,” sita komunikadu nee
Enkuantu suspeitu hirak nee maka hanesan CON alias A (19), JMPA alias M (18), JGFPS alias F (17), GAP alias A (19), JPR alias G (18), suspeitu refere ba eskola ona iha Indonezia.
Hafoin asegura suspeitu nain-4, ekipa servisu transporta no entrega kedas suspeitu sira ba iha VPU (Vulneravel Person Unit) tutela Servisu Investigasaun Kriminal (SIK) Munisipiu Dili, hodi halo prosesu investigasaun nunee bele hatene motivu hosi akontesimentu nee.
(alb)







