Kazu Eis Deputadu AC, Fulan Maiu Tama Faze Alegasaun

Tribunal Judisial Primeira Instansia Dili. (Foto: STL/Terezinha De Deus)

DILI, STLTIMORLESTE.com – Tribunal Judisial Primeira Instansia Dili, antes nee halao ona julgamentu ba arguidu nain 11 inklui eis Deputadu AC.

Prosesu nee Tribunal rona ona deklarasaun arguidu sira nian, inklui mos sasin sira nia deklarasaun. Maibe iha momentu rona deklarasaun arguidu sira nian rona separadu. Ho nunee iha loron Sesta (25/04/2025) Juiz prosesu Jumiaty Freitas lee hikas deklarasaun arguidu sira nian iha sala julgamentu laran, atu arguidu sira neebe momentu arguidu balu presta deklarasaun sira la rona sira bele rona hikas fali.

Iha sala julgamentu nee, mesak arguidu AC mak la marka prezensa, maibe hatoo hela nia karta justifikasaun, no reprezenta husi nia Advogadu Pedro Aparicio.

Juiz prosesu lee tiha deklarasaun husi arguidu sira nian, Tribunal deside adia hikas prosesu nee ba iha loron 23 fulan Maiu oras tuku 9 dader.

Tuir faktus katak, prosesu nee lori ba iha Tribunal, ligasaun iha tinan 2014 tinan 2015 no tinan 2016, Ministeriu Komersiu Industria Ambiente preve orsamentu Estadu ho naran fundu Subvensaun Publika hodi fo apoiu ba grupu benefisiariu 8 neebe halo sira nia atividade iha varias ekonomia neebe namkari iha munisipiu haat hanesan Aileu, Ainaro, Manufahi no Kovalima.

Maibe iha parte implementasaun ka ezekusaun fundu subvensaun publiku grupu benefisiariu sira la kumpri regra, no prosedimentu neebe define ona iha dekretu Governu numeru 01/2009 loron 18 fulan Fevereru no manual fundu subvensaun publika versaun tetun nian neebe estabelese iha tinan 2015 ho nia kontratu sira husi parte neebe envolve iha atividade nee.

Bazeia ba dokumentus no depoimentus testemunha katak, grupu hirak nee seidauk relata relatoriu gastu orsamentu ba MCIA no la iha fiskalizasaun, monitorizasaun no kontrolu husi MCIA ba atividade grupu nian, ida nee kontra regra iha kontratu no Dekretu Governu Numeru 1/2009 hamosu prejuizu ba orsamentu Estadu.

Atu responsabiliza ba responsável Grupu sira, Dirijenti Diresaun Jeral Industria no Kooperativa, Dirijenti Diresaun Komersiu, Dirijenti Diresaun Jeral Administrasaun Finansas.
Tanba nee, arguidu AC, AC FL, LIHF, ho forma livre deliberada, konsientemente hodi sertifika aprova no asina orsamentu Estadu nian liu husi programa Subensaun Publika hodi fo benefisiu ba arguidu CFS, LLRM, AB, GMR, AB, DCS, JB, MP, maibe viola no la kumpri prosedementu neebe regula iha kalsula 5 numerun1 no artigu 10 no klasula 5 alinea B artigu 6 numeru 31 dekretu Governu No.1/2009 hodi fo prezuizu ba Estadu.

No arguidu sira hatene katak hahalok nee proebidu no hetan punisaun tuir lei penal, maibe nia kontinua pratika asaun nee.

Tanba nee konstitui arguidu AC, AC, FL, LIHF nuudar ko-autor material ho forma konsumadu ba krime Abuzu Poder, Partesipasaun Ekonomia em Negosiu, Administrasuan Danoza iha artigu 297, artigu 299 no artigu 274.

Arguida CPS, LLRM, AB, GMR, AB, DCA, JB, MP asina konratu ho arguidu AC, AC, FL, LIHF hodi simu osan husi Estadu hodi halao atividade Negosiu sira nian, maibe sira la jere ho diak no sira viola no la kumpri prosedementu neebe regula iha kalsula 5 numerun1 no artigu 10 no klasula 5 alinea B artigu 6 numeru 31 dekretu Governu No.1/2009 hodi fo prezuizu ba Estadu.

Tanba nee arguida CPS, LLRM, AB, GMR, AB, DCA, JB, MP ho forma livre deliberada konsientemente la administra didiak, osan Estadu nian neebe sira simu husi arguidu AC, AC, FL. LIHF, nunee fo prejuizu ba Estadu RDTL.

Tanba nee konstitui arguida CPS, LLRM, AB, GMR, AB, DCA, JB, MP nuudar ko-autor material ho forma konsumada ba krimi Administrasaun Danoza, Partesipasaun Ekonomia Negosiu tuir artigu 274 no artigu 299 husi Kodigu Penal.

Audensia julgamentu nee prezide husi Juiz Koletivu, Joao Ribeiro, Jose Gonsalves, Jumiati Freitas, Ministeriu Publiku reprezenta husi Prokurador Matias Soares, arguidu hetan asistensia legal husi Defensor Publiku no Advogadu Privadu.

(ter)

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *