DILI, STLTIMORLESTE.com – Komunidade husi Suku Lahane Oriental, Postu Administrativu Nain Feto, Munisipiu Dili, iha uma-kain haat (4) maka sei kona programa alargamentu estrada.
Informasaun nee, hatoo husi Xefe Suku Lahane Oriental, Trindade do Amaral Pinto Baptista ba STL iha knaar fatin Sede Suku Lahane Oriental, Taibesi, Kuarta (14/1/2026).
Tuir Trindade, programa alargamentu neebe inisia husi governu liu husi Ministeriu Obras Publiku (MOP) ho SEATOU, antes halo alargamentu SEATOU halo ona koordenasaun ho xefe du suku sira hanesan Lahane Oriental, Xefe Suku Santa Cruz, Xefe Suku Bemori, Xefe Suku Kuluhun ho Xefe Suku Becora maibe iha tempu neeba Xefe Suku Becora la hola parte tanba kestaun saude.
Objetivu inkontru ida nee atu informa ba komunidade kona-ba planu governu halo alargamentu ba estrada katak area neebe sei hetan alargamentu estrada hahu husi Ponte Mayfren sae mai kurva liu fali mai kampu futu bol Taibesi mosu iha Pura ho Ponte Namorada, maibe parte estrada kraik pertensia Suku Bemori, husi fali Ponte Namorada mai too Pura peretensia Suku Kuluhun tanba nee dadus kona-ba komunidade neebe afetadu alargamentu Estrada parte Suku Bemori ho Suku Kuluhun mak barak. Parte Suku Lahane Oriental komunidade apetadu neebe kona alargamentu estrada uma-kain haat la dun barak.
Eis Jornalista nee fundamente programa neebe governu halo kona-ba intrese nasional hadia nasaun, nuudar xefe suku sempre koopera ho programa neebe intrese nasional, tanba la iha partidu ida nia ukun laos toba deit, nia tenkiser halo dezenvolvimentu. Nee duni, komunidade neebe lameta ho programa ida nee diak liu uluk la hakilar ukun-aan integrasi nafatin para ita sai nafatin kabalu mandadu ema nia.
“Hau hatete lolos deit hau ema FRETILIN, FRETILIN ida neebe nunka muda posisaun, maibe kona-ba intrese nasional o atu FRETILIN o atu sedeit kumpri no obdese. Tanba la iha partidu ida iha Timor nia ukun toba deit nee lalos, nia ukun presiza hadia duni,” katak Trindade.
Nee duni ba nia, lamentasaun komunidade, wainhira nasaun ida ukun-aan partidu ida neebe mak mana forma governu nuudar komunidade tenki koopera no kolabora. Maibe importante maka governante sira tenke ukun ho fuan para halo kompensasaun nee tuir rega no mos kriteria ida neebe diak. La bele kria fali, regra oin seluk, ikus mai too ba pagamentu oin seluk presudika fali apetadu sira liu-liu hakiak hela dezentendementu iha baze hodi prezudika obre neebe iha baze ema halo obra la hakmatek tanba ema protesta hela deit. Diak liu mak nee, wainhira halo lebantamentu ona governu halo pagamentu uluk tiha, rekopensa sasan sira nee hotu foin book para la iha tan ema ida mai intervein, tanba ami nuudar autoridade koopera governu mak la iha ema ida halo intervein ba atividade governu.
(ger)







