DILI, STLTIMORLESTE.com – Relasiona ho asaun neebe akontese iha Kuarentina Tasi-Tolu mosu dezentendimentu entre deputadu sira husi Parlamentu Nasional ho Sekretariu Estadu Asuntu Toponomia Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias, Provedor dos Diretus Humanus no Justisa (PDHJ) konsidera SEATOU halo abuzu poder.
“Husi aspetu boa governasaun saida mak Sekretariu Estadu Toponomia halo nee abuzu poder, nia haluhan boot liu deputadu, laos defende tanba deputadu husi partidu A ka B, maibe deputadu nee halo parte orgaun soberanu ida boot iha nasaun Demokratiku hanesan Timor Leste,” dehan Provedor Virgilio da Silva Guterres ba jornalista sira iha Kaikoli, Kuarta (07/05/2025).
Nia hatutan, nein Primeiru Ministru atu ba ameasa deputadu ida atu lori ba Tribunal, sa tan Sekretariu Estadu ida neebe la iha kompetensia rasik. Hanesan membru Governu sei ba hetan deputadu ruma iha neeba, ida los nee nia fila mai relata ba nia Xefe Governu no Xefe Governu mak ba aprezenta iha Parlamentu Nasional, tuir prosedimentu Parlamentu nian.
Reforsa, bele debate no diskute, maibe ameasa dehan atu lori ba Tribunal la iha fatin, tanba iha Demokrasia nee Parlamentu mak fiskaliza Governu legal ka politikamente atu legaliza. No saida mak deputadu sira halo defende povu nee deputadu sira nia servisu, tanba sira nee povu nia reprezentante iha Parlamentu, se sira haree povu nee hetan hahalok injustisadu deputadu sira tun ba koalia iha funsionamentu regular Parlamentu no Deputadu nian.
Provedor dehan, haree imajen triste tanba iha nee mak haree momos saida mak dehan abuzu poder. Sekretariu Estadu ida neebe lei organika la iha kompetensia rasik la iha kompetensia atu halo buat ida, sa tan iha korajem atu hakilar deputadu ida no deputadu nee reprezentante povu nian, hanesan membru Governu hakruk ba Ministru no Primeiru Ministru saida mak nia halo nee abuzu poder, triste tanba koalia kona-ba boa governasaun.
Afirma, Provedor nia responsabilidade atu koalia kona-ba prosedimentu pratika boa governasaun, no pratika boa governasaun saida mak SEATOU halo abuzu poder, halo servisu neebe laos nia mandatu, tanba nia la iha kompetensia nein legal nein politika atu ba diskute malu no hasai ema iha neeba.
Reforsa, se mak atu hasai komunidade sira nee Ministeriu sira seluk, kuandu despezu administrativu Ministeriu seluk servisu Ministeriu Justisa no Tribunal nia servisu uzurpasaun de poder, sa tan ameasa deputadu ida nee pontu de visa haree husi konseitu boa Governasaun ida nee abuzu de poder.
Hatan kona-ba asaun SEATOU hasoru komunidade, Provedor dehan laos deit iha Kuaretina maibe uluk sira hasai komunidade iha Fomento, Provedor deklara ona katak, ida nee violasaun Direitu Humanus, hasai komunidade husi Kuarentina sem planu sem estratejia sem aprosimasaun sem indimizasaun nee violasaun grave ba direitus humanus.
Dehan lei hotu neebe iha nee la iha lei ida nebee fo kompetensia ba Sekretariu Estadu ida hasai komunidade sem kompesasaun. Se Sekretariu Estadu dehan defende lei, ida nee la iha lei ida nein lei ida nee uza dehan espasu nee la iha nee kontinuasaun Violasaun Direitus Humanus, sa tan hanoin atu haruka komunidade sira fila ba Munisipiu laos Violasaun Direitus Humanus, maibe halo moe ita nia Estadu, halo moe ita nia Governu, tanba la hatene organiza kapital Dili.
No uluk malae mutin no Indonezia ukun ema seidauk haruka ema ba nia Munisipiu, maibe ema akomoda liu husi habitasaun halo perumahan ema hela. Perguntas Estadu halo ona uma hirak iha Dili atu akomula ema sira nee, ba Provedor laos haruka deit ema ba Munisipiu laos deit viola lei no Konstituisaun kona-ba liberdade Movimentasaun no fiksasaun iha teritoriu nee katak, kualker sidadaun iha liberdade atu hela iha teritoriu nee tuir nia hakarak, se haruka ba nee viola Konstituisaun no halo moe Estadu Timor.
Afirma, Provedor nia pozisaun neebe aprezenta uluk kedas mak primeiru aprezenta planu ordenamentu Dili nian maibe too agora la aprezenta, husi planu mak foin hatene komunidade hirak mak afetadu hodi indentifika familia hira mak iha direitu ba indemnizasaun no hirak mak la iha direitu.
Nunee, indemnizasaun nee selu tiha mak haruka sira sai, se haruka sira sai tiha mak selu tenke prepara fatin atu sira bele hela temporareamente maibe fatin la iha.
Provedor afirma, Ministeriu Administrasaun Estatal iha lei organika hateten, sira mak responsável kona-ba sentru akolamentu multifunsaun neebe dehan atu halo hela iha Hera, ida nee la iha. Tuir lo-loos sira halo uluk fatin nee prepara atu komunidade sira neebe hasai nee ba hela lai iha neeba hodi hein prosesu simu indemnizasaun atu ba halo uma.
Konsidera, ida nee mak hanoin neebe dignu tuir ita nia Konstituisaun artigu 1 dehan, respeitu dignidade pesoa humana, maibe saida mak Governu halo too mai akontese tan iha Kuarentina nee, hatudu membru Governu ida neebe la respeitu povu no hatun dignidade povu nian mak nee.
Iha fatin ketak, Komunidade Suku Komoro, Simiao Ribeiro dehan, sente triste ho aktu nee, tanba sira seidauk hetan Indemnizasaun hasai ona sira husi fatin neeba.
“Ami sente triste tanba ami seidauk hetan Indemnizasaun hasai ona ami husi fatin neeba, ami sujere atu ba oin bele prosesa lalais ami nia indemnizasaun,” dehan nia.
Nia hatutan, hanesan komunidade afetadu kolabora ona ho Estadu hodi hamamuk fatin, maibe husu mos Estadu atu fo indemnizasaun hodi sira bele buka rai hodi sosa atu halo uma.
(ter)