AMBENO, STLTIMORLESTE.com – Prezidente Autoridade Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse-Ambeno (PA-RAEOA) Regio da Cruz Salu hateten, Revista Livru Lafaek importante tebes ba estudante sira iha nasaun Timor Leste (TL), espesialmente iha RAEOA. Tanba nee CARE TL ho Ministeriu Edukasaun (ME), hamutuk ho Autoridade RAEOA, ofisialmente abertura no distribui edisaun dahuluk tinan 2026 ba estudante sira iha Eskola Bazika Central (EBC) Tulaika Oecusse.
PA-RAEOA ba STL iha Eskola Bazika Central (EBC) Tulaika, Suku Lifau, Postu Administrativu Pante Makasar, RAEOA, Segunda (04/02/2026) dehan, revista Lafaek importante teb-tebes no kontribui atu ajuda programa alfabetizasaun iha Oecusse, dadus sensu populasaun Oecusse iha tinan 2022, hatudu katak, Povu Oecusse 40% nivel literasia analfabetizasaun aas iha territoriu nasional.
“Ita komitmentu boot atu hamutuk ho RAEOA iha area edukasaun, hadia kualidade ba oan sira iha eskola, esforsu kompromisu nee presiza kontinua, tanba ajuda programa alfabetizasaun ho dadus sensu populasaun Oecusse iha tinan 2022, 40% nivel literasia analfabetizasaun iha Oecusse boot liu iha TL, tan nee revista Lafaek ho edisaun haat nee, importante tanba revista Lafaek nee, nia konteudu sira nee hanorin oan sira atu lee no komprende rekonhese sentidu, objetivu husi aparesimentu karikatura ho istoria ida ka puizia ida neebe furak, kadi kakutak no seluktan,” nia hateten.
Iha biban nee, Diretor Jeral Pre Eskolar no Ensinu Baziku, Alfredo de Araujo, reprezenta Ministra Edukasaun (ME), hateten, ezistensia revista Lafaek iha TL, integra ona iha kurrikulu ME, sai hanesan livru, hodi uza atu hasae estudante sira nia konhesimentu kona ba literasia no numerasia.
“Distribuisaun revista Lafaek nee, atu fasilita estudante sira oinsa aprende, lee istoria sira, puizia, kadi kakutak, aumenta literasia no numerasia ho apoia manorin sira uza atu hanorin tuir kurrikulu neebe estabelesidu husi ME,” dehan Alfredo
Nia akresenta, ME sei nafatin apoia projetu Lafaek, tanba revista nia ezistensia husi 2001 too ohin loron, kompleta ona ba tinan 25, signifika ministeriu nia kompromisu atu apoia sustentabilidade, eziste mak too ohin, atu kontribui eleva kualidade disiplina hotu, atu bele fornese ba estudante sira hodi aprende.
“Ohin hau observa direitamente, estudante sira iha klase idak-idak sira nia emosional ba revista lafaek nee diak tebes, kuandu ita haruka sira lee, hotu-hotu foti liman atu lee, nee espresaun emosional katak, sira iha korajen hakarak aprende barak husi revista Lafaek,” nia dehan nia.
Diretor EBC Tula-Ika, Domigos Nessi, dehan, sira sempre uza revista Lafaek ba disiplina Fisika, Matematika artekultura nomos seluk-seluk tan, sempre uza revista Lafaek nomos lases husi kurikulu, ezemplu revista lafaek uza hodi aprende hanesan literasia kona ba erosaun, puizia, istoria sira, dezenhu no seluk tan.
“Tanba nee maka apresia ho programa CARE, tanba revista Lafaek fo benefisiu teb-tebes no sai referensia iha prosesu ensinu aprendizajen iha eskola, manorin sira revista Lafaek hanorin tuir kurrikulu, ami husu ba programa CARE liu-liu revista Lafaek nian no husu mos ba Governu liu husi ME, atu kontinua produs revista Lafaek ba eskola sira,” dehan nia.
Total alunus neebe eskola iha EBC Tulaika hamutuk 840 ho profesor hamutuk ema nain 20, primeiru Siklu no Segundu Siklu, 11 pesoas, terseiru Siklu 9 pesoas ho sala de aula turnu dadersan no lokraik tanba kondisaun eskola, husu atu aumenta sala de Aula, tanba iha dadersan okupa salaun 12, husi klase 1 too 6 ano, akontese turma A,B, nunee mos terseiru Siklu iha salaun 6, tanba nee, sei bele aumenta salaun de Aula.
“Ami mos rekomenda atu halo lutu haleu eskola nomos kazerna ka uma ba profesor, atu nunee profesor bele hela iha eskola. Iha nee ami halo ona kazerna profesor ida mak dadaun hela permanente iha nee, husi Munisipiu Baucau, kazerna nee halo husi profesor no alunus, material mai husi inan aman sira,” dehan nia.
Iha biban nee, Reprentante Care Nova Zelandia, Sarah nuudar Diretora Operasaun no Finansas Care Timor Leste nian dehan, sente kontente teb-tebes hamutuk iha nee hodi abertura distribuisaun revista lafaek edisaun dahuluk tinan 2026 nian iha Oecusse.
CARE nudar organizasaun internasional neebe serbisu ba kombate pobreza, injustisa sosial no partikularmente foka ba edukasaun, saude, empoderamentu ekonomia feto no hasae feto sira nia lian iha TL.
“Liu-husi Programa hirak nee, ami analisa katak, jeneru no estrutura poder mak satan dezemvolvimentu iha setor hirak nee. Nunee ami serbisu hamutuk ho Governu TL nomos parseirus relevantes sira, atu kria mudansas positivu neebe dura no sustentavel ba feto no labarik feto iha area remotas ba teritorio tomak,” dehan Sarah.
Projetu Lafaek mak CARE nia projetu neebe halao kleur ona iha TL no kada edisaun, hatudu konteudu husi tema 4 ida-idak, neebe fo dalan ba CARE atu apoia governu ho nia parseiru sira atu kria mudansa pozitivu neebe dura no sustentavel ba feto no labarik-feto sira iha parte remotas no rural nasaun nian.
“Ba futuru, ami orgulhu projetu lafaek sei kontinua eziste atu responde nesesidade edukasaun iha teritorio tomak liu husi distribusaun revista lafaek nudar materiais aprendeziasen nomos kontinua dezemvolve konteudu hodi fahe liu husi kanal online hanesan Facebook no Youtube. Ami aprecia tebes kontinuasaun parseria ho ME no programa asitensia Nova-Zelandia hodi atinji metas ida nee,” dehan nia
Programa nee hetan apoiu fundu husi Governu Nova Zelandia, parseria ho ME. CARE hanesan organizasaun internasional ba dezenvolvimentu no umanitariu neebe serbisu iha TL hahu iha tinan 1994 neebe konsentra iha munisipiu hotu iha rai laran, CARE serbisu hamutuk ho parseiru sira atu salva moris, halakon kiak, no atinje justisa sosial.
Iha tinan 2001, projetu Lafaek sai hanesan intervensaun importante ida ba CARE ho nia parseiru save sira no Projetu nee nia intervensaun too populasaun TL ho numeru boot, liu-liu komunidade rural sira.
(jos)







