LAUTEM, STLTIMORLESTE.com – Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão hala’o inaugurasaun bá projetu konstrusaun sistema irrigasaun modernu iha área Laivai, neebe sei fornese bee ba natar hektares 500 iha Suku Ililai no Suku Euquisi, Postu Administrativu Lautém, Munisípiu Lautem.
Projetu sistema irrigasaun modernu nee konstrui bazeia ba polítika IX Governu Konstitusional nian atu moderniza no aumenta produsaun hare iha rai laran.
Primeiru Ministru apela ba povu agrikultór sira atu kuidadu didiak irrigasaun nee atu bele utiliza ba hasae produsaun hare, nunee bele hamenus importasaun.
“Projetu ida nee obrigasaun Governu nian liu-husi Ministeriu Agrikultura atu halo no ita hein katak iha 2028 ita sei halo tán inaugurasaun atu bele aumenta nafatin produsaun ai-han nunee neneik-neneik bele redús importasaun fos. Husu imi atu kuidadu didi‘ak irrigasaun nee ba ita hotu nia diak no bá ita-nia oan sira nia diak iha futuru,” PM Xanana apela liu husi nota komunikadu imprensa neebe STL asesu husi media Gabinete Primeiru Ministru, Sesta (09/01/2026).
Xefe Governu husu nee tanba tempu naruk ona mak populasaun konsumu fos importadu mai hosi rai liur, populasaun iha osan oitoan uza hodi sosa fos kilo ida-rua no osan nee ba hotu rai liur.
Tanba nee, responsabilidade Governu nian maka kria kondisaun hanesan agora daudaun halo inaugurasaun no responsabilidade autoridade nian maka mobiliza komunidade hodi hasae produsaun.
Iha fatin hanesan, Ministru Agrikultura, Pekuária, Peskas no Florestas, Marcos da Crúz esplika kona-ba prosesu konstrusaun projetu nee katak, dezeñu bá irrigasaun lubuk ida inklui irrigasaun Laivai halo kedan desde tinan 2015.
Tanba nee, Governu uluk asina kontratu iha 1 dezembru 2022 no IX Governu tama iha 1 Jullu 2023, persentajen ba projetu ida-nee atinje 11,5%.
“Pratikamente iha tempu neeba seidauk iha buat ruma iha-nee. Tanba nee IX Governu hahu servisu hamutuk ho Ministeriu Planeamentu Investimentu Estratéjiku, ADN, Sekretariadu Grande Projectos, kontrator mai hosi Xina no Konsultan Joint Venture entre Timoroan ho Indonezia. Obra nee feitu tanba servisu hamutuk ho ministériu relevante sira mak temi ona inklui autoridade munisipal, lokál no populasaun Laivai. Too projetu nee finaliza laiha impedimentu ruma iha-nee,” Marcos da Cruz esplika.
Komponente neebe tama iha projetu nee mak hanesan, barrajen ho nia naruk metru 80, Vokadura rua neebe ida iha parte liman loos no ida iha parte liman karuk, iha kanál prinsipál hamutuk kilometru 4,3. Iha mós morru protesaun kraik ho leten ho nia medida naruk sorin ba sorin metru 528. Konstrui uma rua neebe sei utiliza hosi pessoál Ministériu Agrikultura nian hamutuk nain-tolu atu bele tau-matan ba operasaun kanál ida-nee. Alende nee iha mós konstrusaun estrada neebe nahe ona alkatraun atu fasilita movimentu husi estrada prinsipal mai too iha sentru irrigasaun nee.
MAPPF servisu hamutuk ho Autoridade munisipal, autoridade lokal, Diresaun Servisu Agrikultura munisipal nian forma ona Assosiasaun agrikultór atu halo jestaun butilizasaun bee iha Sistema irrigasaun ida-nee.
Perante inaugurasaun nee, MAPPF entrega mós trator boot fila rai nian ba agrikultor sira inklui makina kuda haree no makina koa hare nunee bele utiliza hodi servisu diak liu-tan.
Orsamentu ba projetu nee hamutuk $9,361,964.36, responsabiliza hosi Kontratór Xina ho naran CICO, no Konsultant Jenetbi Gumer.Lda JV ho PT Wahana ADYA Indonezia.
Prezidente Autoridade Munisípiu Lautém, Mélio de Jesus agradese ba IX Governu Konstitusional lidera husi Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão neebe konsege finaliza ona projetu nee no ohin halo inaugurasaun.
Autoridade munisipal nee kontente tanba Governu liu-husi MAPPF konsege kria kondisaun ba populasaun iha Lautém liu-liu iha suku rua nee atu bele ativa fila-fali natar hektares atus-resin neebe abandonadu durante tinan 20 nia laran no sei hasae produsaun hare iha futuru.
Melio de Jesus apela ba Veteranu sira, foin-sae no populasaun en-jeral atu fo apoiu bá IX Governu Konstituisional hodi fo seguransa ba ekipamentu sira neebe iha fatin ida-nee, nunee bele util ba tempu naruk.
Projetu nee hetan bensaun hosi Vigáriu Episkopal Assuntu Sosial no Edukasuan Dioseze Baucau, Padre Evaristo António da Costa.
(alb)







