PR Husu Governu Tau Orsamentu ba Proteje Arkivu Importante iha Muzeum

Prezidente Republika (PR), Jose Ramos Horta. (Foto: STL/Emerenciana Pinto)

DILI, STLTIMORLESTE.com – Prezidente Republika (PR), Jose Ramos Horta husu ba Governu atu tau orsamentu sufisiente, nunee bele proteje arkivu importante sira iha muzeum.

Xefe Estadu dehan, forum nee diak tebes sentru audiovisual Max Stahl ho Sekretariadu Estadu Komunikasaun mak organiza iha muzeum rezistensia, para fo hanoin ba hotu hotu no fo hanoin ba Governu para tau matan diak liu tan ba prezervasaun arkivu audiuvizual Max Stahl, nee oras rihun ba rihun.

“Hanesan ohin Diretor Nasional Arkivu esplika, iha problema dezafiu boot ba ekipamentu, ekipamentu teknolojia, lao ba oin buat balu teknolozia tinan 20 liu ba la sufisiente no ladiak ona, la konsege halo leitura ba filme sira nee depois inundasaun iha 2022 estraga buat balu, nee duni buat neebe iha hau nia kompetensia maibe kompetensia hanesan deit ibun, rekomenda makaas ba Governu para haree tau orsamentu sufisiente para para garante protesaun fizika ba arikivu sira nee nee importante tebes ba istoria, ba edukasaun, memoria ba sira neebe luta no mate, sira halo serbisu diak tebes,” dehan PR, Horta ba jornalista sira, iha Muzeum Kaikoli, Dili, Kinta (18/09/2025).

Grupu Max Stahl tuir Xefe Estadu foti filmajen luta diak tebes, ida nee sai arkivu neebe importante ba istoria Timor Leste, sai memoria ba sira neebe luta no sira neebe mate ona.
Sira halo serbisu diak tebes husi grupu Audivisual Max Stahl nee didikadu loos, tanba dala barak osan laiha transporte sira laiha.

Tanba arkevista neebe klaru presiza rekursu, no arkevista nee profizaun teknika ida nivel superior, arkevista serbisu importante no sientifiku tanba nee laos Haruka katuas mak ba maibe haree joven sira neebe formadu iha arkivu, karik laiha haruka joven ruma ba estuda iha Indonezia, Portugal hodi haree arkivu audivizual.

“Maibe laos nee deit maibe arkivu nasional nee hau vizita tinan ruma liu ba nuudar eis Preidente Republika hau ba hau hakfodak ho hakfodak ho kondisaun edefisiu nee dokumentasaun iha laran, mosu sirkuitu ruma nee ba hotu ida nee perigozu tebes, nee laos deit perigu iha Timor porzemplu iha pais igreza boot antigun naran Notradand tinan ruma liu ba insediu boot destroi kompletamente, ” dehan PR Horta.

Premiu Nobel da Pas iha tinan 1996 nee husu Governu tau matan urjensia, nunee bele salva arkivu sira neebe mak importante iha museum sai istoria ba Timor Leste nia luta, no sai mos lisaun ba jerasaun no estudante sira iha futuru.

Jornalista: Emerenciana Pinto
Editora: Carme Ximenes

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *