DILI, STLTIMORLESTE.com – Governu liu husi Autoridade Protesaun Sivil (APC) implementa Programa Armazenamentu Umanitáriu Pasifiku (PHWP) iha Timor Leste (TL), hodi responde ba dezastre naturais iha TL.
Secretario Estado Proteção Civil (SEPC), Domingos Mariano Reis informa, Prezidente Autoridade Protesaun dehan workshop ida nee konaba kestaun armazenamentu ba iha Umanitáriu Pasifiku neebe kompostu husi nasaun 15 inklui mos TL neebe hetan apoiu husi Governu Japaun, Austrália, Alemanha, Nova Zelándia, Fransa no Reinu Unidu neebe mak sei fokal liu ba armazenamentu.
“Kuandu ita koalia konaba dezastre, ita tenke iha jestaun armazenamentu neebe mak diak, entaun ohin marka prezensa Ministériu Transportes no Komunikasaun (MTC) neebe reprezenta Alfandega, kuandu ita koalia emerjensia ita deklara multi nasional ruma mak liu husi Alfandega no Ministeriu Saúde ba Emerjensia, wanhira dezastre ruma mosu halo koordenasaun ho APC,” hatete Secretario Estado Proteção Civil (SEPC), Domingos Mariano Reis ba jornalista sira iha salaun Suai Room, Timor Plaza, Kuarta (01/07/2026).
Nia hatete, Ministériu Interiór (MI) liu husi APC iha kooperasaun ho Sekretariadu Komunidade Pasifiku (SPC) kompromete ona atu implementa Programa Armazenamentu Umanitáriu Pasifiku (PHWP) iha TL.
Nia informa, Programa Armazenamentu Umanu Pasifiku hanesan inisiativa multi-parseiru neebe lidera husi pasifiku neebe halao husi nasaun 15, inklui TL hodi hametin preparasaun ba dezastre no harii reziliénsia.
Nia deklara, parseiru sira neebe marka United Nations Development Programme (UNDP), The World Health Organization (WHO), Pacific Community (SPC), International Organization for Migration (IOM) sira atu introdus konaba sistema umanitáriu iha asia Pasific nian.
“Sira mos apoiu ona US$ 1.6 milhões dolar Australia ba kapasitasaun ba rekurusu sira nomos halo konsulta no koordenasaun servisu entre Autoridade Protesaun Sivil Timor Leste ho rejiaun Pasific nian,” nia hatutan.
Nia informa, sira sei observasaun lokal atu harii armazen nasional ba resposta Emerjensia neebe lokalija iha Munisipiu Liquiça.
“Ita halo ona linha koordenasaun ho Diresaun Nasional Terras Prioridade (DNTP) no Autoridade Munisipiu Liquiça, no aban sira sei vizita Liquiça no hodi observa ba rai neebe oferese husi Governu TL,” nia Informa.
Iha fatin hanesan, Deputy Director for Disaster Water Resilience, Pacific Community (SPC), Litea Biukoto esplika,Pacific Community (SPC) marka prezensa iha workshop importante ida bainhira konvoka sorumutuk Komisaun Nasional Governasaun nian ba dahuluk ba Programa Armazén Umanitariu Pasifiku iha Timor-Leste. Komisaun hirak nee halao papél krítiku ida hodi estabelese prioridade sira no orienta implementasaun neebe koordenada no estratéjika.
“Hau kontente katak TL liu husi Autoridade Protesaun Sivil partisipa iha sorumutu Komisaun Governasaun Rejional iha Fiji iha fulan Abril 2026, neebe identifika atividade prioridade sira. Dezde nee formaliza tiha ona iha Planu Implementasaun Nasional ida no inkorpora tiha ona iha Memorandu Entendimentu entre KPP no Autoridade Protesaun Sivil,”.nia deklara.
Nia dehan, bazeia ba fundasaun ida nee agora iha oportunidade ida neebe klaru atu foka liu ba asaun sira neebe prátika no prioritiza ona iha fulan 12 oin mai.
“Bainhira ita lao ba oin, importante tebes katak ita nia servisu laos deit lidera husi prioridade operasionál sira, maibe husi kompromisu atu responde ba komunidade sira nia nesesidade, liu-liu sira neebe ha risku boot liu. Ida nee signifika dezenhu sistema ho komunidade laos deit ba sira,” katak nia.
Nia haktuir, iha termu pratiku, ida nee inklui asegura katak sistema armazenamentu no distribuisaun asesivel, katak sasan sira neebe fo kmaan reflete nesesidade oin-oin husi feto, mane no ema ho defisiénsia sira, no katak organizasaun lokál sira inklui organizasaun no organizasaun sira neebe lidera husi feto no ema ho defisiensia sira envolve iha planeamentu no foti desizaun. Preparasaun inkluziva mak preparasaun neebe efetivu liu, tanba nee permite ita atu atinji ema neebe iha risku boot liu iha tempu no apropriadu,” nia koalia .
Nia esplika, hahu ona haforsa kapasidade liu husi formasaun rejional sira, ho planeamentu iha fulan hirak oin mai. Sira mos haree valor makaas hodi fornese formasaun iha TL hodi habelar partisipasaun, liu-liu entre autór nasionál no lokal sira.
“Hau hakarak rekonhese kontribuisaun importante husi parseiru umanitáriu sira neebe inklui organizasaun sosiedade sivíl no ajénsia internasional sira no suporta ona esforsu preparasaun no resposta inklui prepozisaun fornesimentu,” nia argumenta.
Nia afirma, bainhira implementa programa ida nee, koordenasaun no parseria estratéjika neebe forte sei sai importante tebes. Ida nee signifika aliña ho sistema nasional sira, evita duplikasaun no harii forsa husi parseiru ida-idak bainhira servisu besik ho autor lokal sira neebe kompriende nesesidade komunidade nian.
Entretantu PHWP hetan apoiu husi Austrália, Alemanha, Japaun, Nova Zelándia, Fransa no Reinu Unidu. PHWP permite nasaun sira atu iha asesu ba armajen umanitariu ida neebe pre-pozisionadu ho fornesimentu sira hodi responde ho independente iha oras 48 dahuluk husi dezastre ida.
(jen)







