DILI, STLTIMORLESTE.com – Kazu asu tata iha Baucau hamutuk 658, ema nain 3 mate no asu 41 pozitivu rabies.
Diretór Servisu Saúde Munisipál Baucau, Cristiano Sipriano Belo hatete, husi Janeiru to’o 27 Agostu 2026, total ema nain 658 rejista nu’udar vítima asu tata.
Husi total ne’e, vítima feto hamutuk 309 no mane 349. Kazu sira barak liu rejista iha Postu Administrativu Baucau, Venilale, Baguia, Laga no Quelicai.
Belo hatete, ekipa veterinária munisípiu halo teste ba asu 46 ne’ebé tata ema, no rezultadu hatudu asu 41 pozitivu ba rabies, enkuantu asu lima negativu.
“Nune’e, wainhira deteta ema ne’ebé asu tata, ami fó kedas vasina no halo koordenasaun ho família atu vítima mai fasilidade saúde,” dehan Belo ba jornalista sira iha Kampanha UN Kaikoli, Kinta (27/08).
Kazu foun ida akontese iha Kuarta-feira, bainhira labarik ida hetan tata husi asu ne’e, hetan kedas vasina no sei simu dosis daruak iha Sabadu agora.
Sentru Saúde Laga asegura ona vítima nia família atu lori labarik ne’e ba vasinasaun tuir oráriu, ho objetivu atu reforsa imunidade no prevene moras rabies.
Belo hatete, husi total kazu 658, ema balun komprende ona importánsia vasinasaun no mai diretamente ba fasilidade saúde depois hetan tata. Maibé, sei iha vítima balun ne’ebé tarde ka la mai hetan vasina.
“Ema nain 3 mate tanba la halo vasina. Neebe tratamentu lalais importante tebes depois asu tata,” dehan nia.
Nia asegura katak, stok vasina rabies iha Baucau disponivel, no autoridade saúde distribui ona vasina ba sentru saúde sira no HoreX, atu fasilita resposta imediata ba kazu asu tata.
Autoridade saúde kontinua halo edukasaun ho Igreja, autoridade lokal no voluntáriu saúde atu informa komunidade kona-ba medida primeiru depois asu tata. Vítima tenke fase ferida ho bee sulin durante 15 minutu, antes lori kedas ba fasilidade saúde.
Aleinde nee, Sidadaun Tomazia Moniz husu governu no autoridade kompetente atu aumenta kontrolu ba proprietáriu asu, inklui aplika sansaun ba sira ne’ebé hakiak asu maibé la halo vasinasaun.
“Ita haree maluk balun hakiak asu barak iha uma, maibé lakohi kesi metin no lori ba vasina,” dehan Moniz.
Nia konsidera kontrolu ba asu importante atu prevene transmisaun rabies ba ema, liuliu bainhira asu ne’ebé la vasinadu bele tata ema.
Iha fatin la hanesan, Pesoal Saúde, Maria da Costa mós apela ba komunidade atu fase kedas ferida ho bee sulin no rinso depois hetan tata, antes lori vítima ba fasilidade saúde atu hetan vasina no prevensaun apropriadu.
(dom)







