DILI, STLTIMORLESTE.com – Pratika tesi ai arbiru iha foho lolon lori risku boot ba dezastre natural hanesan rai monu no inundasaun neebe bele fo ameasa ba seguransa ekosistema no mos komunidade nia hela fatin sira iha area okos.
Dadus no observasaun iha terrenu hatudu katak, degradasaun ambiental iha foho lolon sira presiza hetan monitorizasaun seriu, tanba pratika tesi hodi foti ai maran ka kria fatin foun halo rai lakon ninia forsa natural hodi simu udan been.
Kondisaun neebe mamuk dudu lalais kbiit dezastera nian hodi harahun infraestrutura sira iha okos, se Governu sira la foti asaun neebe seriu no rigorozu.
Porta Voz Husi Grupu Ambiental, Lucas Martins hatete, foho lolon sira nee hanesan protesaun natural neebe proteje knua no sidade sira husi dezastera.
Tanba tuir nia, bainhira tesi hotu ai horis sira, rai sei lakon ninia kbiit hodi xupa bee udan, nunee dudu risku boot rai monu, tan nee presiza duni konsiensia husi parte hotu atu nuudar mahon ba ambiental.
“Ami husu ba parte hotu atu para lalais pratika tesi ai arbiru neebe hasae risku rai monu no inundasaun iha tempu udan, nunee bele fo protesaun ba foho lolon sira neebe nuudar protesaun natural ba komunidade,”dehan Lucas ba STL, Tersa nee (23/06/2026).
Atu salvaguarda futuru Lucas dehan katak, kestaun nee presiza hetan atensaun seriu liuhusi sensibilizasaun konhesimentu no foto asaun rigorozu husi Autoridade kompetente sira ba kualket sidadaun neebe kontinua halo destruisaun ba ambiental.
Reforsa konaba kestaun nee Akademista UNDIL, Antonio do Santos fo ninia hanoin katak, edukasaun ambiental no aplikasaun lei neebe rigorozu mak xave boot ida hodi labele husi foho lolon sira mamuk. Tanba estudu akademiku barak hatudu katak tesi ai arbiru laos deit estraga rai, maibe mos bele hamenus bee matan neebe uza ba moris loron loron nian.
(car)







