PM Xanana – Embaixador Japaun iha TL Diskute Kona-ba Progresu Konstrusaun Roo

Primeiru Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão halo enkontru ho Embaixador Japaun iha Timor Leste (TL), Tetsuya Kimura. (Foto: STL/EST 1)

DILI, STLTIMORLESTE.com Primeiru Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão halo enkontru ho Embaixador Japaun iha Timor Leste (TL), Tetsuya Kimura, hodi koalia konaba progresu konstrusaun roo iha TL.

Embaixador Japaun iha TL, Tetsuya Kimura fo apresiasaun ba PM, ba autorizasaun kona-ba progresu projetu konstrusaun roo nian neebe inisia husi Primeiru Ministru rasik, neebe fo apoiu ba projetu ida nee hodi loke nia edifisiu iha TL.

Kimura fundamenta, kona-ba projetu konstrusaun roo nee, agora daudaun sei halo hela estudu viabilidade ba espaleiru nia, nunee hodi bele determina fatin nee.

“Kompanhia sei halo estudu viabilidade hodi determina fatin nee depois mak kompanhia halo negosiasaun,” dehan Tetsuya ba jornalista sira wainhira hasoru malu ho PM Kay Rala Xanana Gusmão iha Palasiu Governu, Dili, Tersa (10/06/2025).

Nia esplika, hahu ona kontratu funsionariu Timor oan sira hamutuk 42 inklui projetista dezenhador roo nia hamutuk 37, metade husi numeru funsionariu sira nee balun komesa tiha ona servisu iha tinan kotuk no sira servisu iha dezenhu roo nian.

“Formandu hamutuk nain 10 hahu tiha ona estjiadu iha koste jeral nia iha Japaun depois iha estajiadu nain 11 sei tama tan iha fulan Julhu iha tinan ida nee, sira hamutuk 64 mak servisu iha kompanhia refere,” tenik Kimura.

Nia mos hatoo parabens ba Primeiru Ministru kona-ba desizaun koletiva ba lider ASEAN sira nian ba Estadu Timor Leste, nuudar estadu membru ASEAN iha fulan Outubru tinan ida nee, no mos selebrasaun susesu ba semana Oseanu nia.

Entretantu, Governu liu husi Ministru Trasporte Telekomunikasaun (MTK), Miguel Manetelu hatutan, Governu prontu hodi fo apoiu ba planu konstrusaun nee too remata.

“Governu liu husi Ministeriu Trasporte Komunikasaun hatoo apresiasaun ba planu kostrusaun, Governu prontu fo apoiu no fasilita, laos MTC deit maibe husi parte Ministeriu Justisa nian, ba estudu viabilidade ba konstrusaun nee too remata, identifika fatin nee lo-loos mak atu konstrui roo, Ministeriu Justisa liu husi Terras Proriedade mak sei atribui rai nee ba kompanhia,” tenik nia.

(EST 1)

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *