DILI, STLTIMORLESTE.com – Prezidente Republika (PR), José Ramos Horta akompanha husi Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmao, Prezidente Parlamentu Nasional (PPN), Maria Fernada Lay, Prezidente Tribunal Rekursu ho Prezidente Tribunál Internasionál ba Direitu Tasi nian, Juis Tomas Heidar, ofisialmente abertura Konfrensia Internasional Dili iha Salaun Nobre Ministeriu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) Pantai Kelapa, Dili, durante loron 2 ho baku tambor.
PR Horta liu husi ninia diskursu abertura iha Salaun MNEK Dili, hatoo benvindu mai Díli no benvindu ba konferensia importante ida nee ho tema “Hasoru Dezafiu sira: Direitu Tasi no Rezolusaun ba Disputa Marítima nian”.
Nia afirma, ida nee onra ida hamutuk ho ita espesialista internasional sira barak iha Direitu Tasi nian.
“Hau haksolok haree reprezentante sira husi Pasífiku, Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziatiku nian (ASEAN), g7+ no Komunidade País sira ho Lian Portugés (CPLP) partisipa iha konferénsia nee.
“Hau agradese ba ema hotu nia prezensa no amizade ba Tmor Leste (TL) direitu internasionál laos konseitu abstratu deit. Direitu internasionál mak baze neebe ita harii ita nia independénsia,” dehan PR.
Horta haktuir iha ninia deskursu dehan, direitu internasional inspira ami atu luta ba direitu ba votu ida autodeterminasaun nian.
Direitu internasionál kria Nasoins Unidas, iha neebe hau pasa tinan barak, barak liu, lao iha koredor sira no koalia iha Asembleia Jeral, hodi bolu atensaun mundu nian ba luta rezistensia iha Estadu kiik meia-ilha ami-nian no Nasoins Unidas mak hahu negosiasaun ho Portugal no Indonezia iha dekada 1990, neebe ikus mai lori Indonezia nia retirada no ami nia povu vota ba independénsia iha referendu istoriku 30 Agostu 1999. Nasoins Unidas hamutuk ho ita dezde ita nia nasaun moris no ami agradese ba kontribuisaun neebe ita boot sira halo ba ami nia dezenvolvimentu. Nasoins Unidas mak plataforma ida neebe importante liu atu forma governasaun global. Maibe, sira la perfeitu. Sira kontinua sofre husi dezekilíbriu estruturál,” afirma Horta.
PR Horta hatutan, Konselhu Seguransa domina husi numeru kiik ida, husi nasaun sira, entre sira balun uza sira nia poder hodi obstrui reforma sira neebe signifikativu no buka sira nia interese estratejiku rasik, envezde fo prioridade ba dame global, maibé, maske iha dalha sira nee, Nasoins Unidas no lei internasional importante tebes ba Estadu kiik sira.
Direitu internasional funsiona ho prinsípiu katak Estadu hotu-hotu la haree ba medida ka poder, hanesan.
“Lei internasional trata nasaun hotu-hotu hanesan, mak ita bele afirma ita nia soberania, negosia tratadu sira no partisipa iha organizasaun internasionál sira ho baze legal hanesan ho poder sira neebe boot liu. Ho razaun hanesan, Estadu kiik sira bele rezolve disputa sira ho dame no ho apoiu legal, dala barak hasoru adversariu sira neebe makaas liu iha tribunal internasional no organismu arbitrajen sira.
TL dramatikamente hatudu kestaun nee iha ninia Konsiliasaun Obrigatória ho Australia iha auspisiu Konvensaun Nasoins Unidas nian kona-ba Direitu Tasi nian – UNCLOS.
Malta, nasaun kiik liu iha mundu iha tempu neeba, maka loke dalan ba UNCLOS.
Malta mak Estadu ilha ki’ik ida iha Tasi Mediteraneu, entre Sisília no Afrika Norte.
Iha tinan 1967, tinan tolu deit hafoin hetan independénsia husi Reinu Unidu, Embaixador Malta nian iha Nasoins Unidas, Arvid Pardo, hatoo diskursu iha Asembleia Jerál no husu lei ida neebe sei sai hanesan Konstituisaun ba Oseanu sira.
Embaixador Pardo kompara luta kompetitivu ba direitu soberanu sira iha tasi okos ho korrida kolonial ba teritoriu sira iha Azia no Afrika.
Ninia diskursu neebe makaas, ikus mai lori ba realizasaun Konvensaun Nasoins Unidas nian iha tinan 1982 kona ba Direitu Tasi nian – konvensaun ida neebe maka ambisiozu no susesu liu iha ONU.
Nasaun 158 mak partisipa iha Terseira Konferensia ONU nian, kona ba Direitu Tasi nian, neebe halao sesaun sanulu resin ida entre tinan 1973 no 1982.
Ida nee mak negosiasaun tratadu ida neebe naruk liu, kompleksu liu no ida neebe importante liu iha istoria mundial.
Rezultadu ikus maka kodigu lei ba tasi sira, Embaixador Pardo nia mehi kona-ba Konstituisaun ba Oseanu sira.
Ida nee maka esforsu internasional ida neebe signifikativu, atu define direitu no dever nasaun sira nian iha utilizasaun oseanu sira mundu nian, area ida neebe kobre liu pursentu 70 husi superfísie Rai nian.
Debate balun neebe akontese durante negosiasaun UNCLOS, hanesan kazu agora ho debate sira kona-ba mudansa klimatika, akontese entre nasaun sira neebe dezenvolve hela no nasaun sira neebe dezenvolvidu.
Nasaun sira neebe maka sei dezenvolve hela argumenta katak, regra tradisional sira neebe maka governa oseanu sira maka impoin husi mundu dezenvolvidu sira no katak presiza rejime tasi foun ida atu hamenus dezigualdade sira iha dezenvolvimentu no esplorasaun rekursu tasi nian.
Maske nasaun sira neebe sei dezenvolve hela la manan argumentu sira hotu, faktu katak konseitu
Zona Ekonómika Eskluziva (ZEE) ho distansia 200 millasNautika iha UNCLOS, maski iha opozisaun husi potensia global rua neebe boot liu iha tempu neeba, Estadus Unidus no Uniaun Sovietika – mak indikativu ba justisa husi prosesu sira ONU nian ka pelumenus husi prosesu ONU ida nee.
PR Afirma, susesu husi kampanha neebe lidera husi Indonezia hodi inklui prinsípiu arkipélajiku, iha Konvensaun nee hanesan vitoria ida tan ba nasaun sira neebe sei dezenvolve hela no ba Sul Global, tanba Estadu arkipelajiku 4 husi 5 nee, hela iha sul Ekuador nian, Filipina, Fiji no Papua Nova Guinea, ho exesaun ba Bahamas.
Konvensaun nee fornese enkuadramentu juridiku ba governasaun marítima, neebe trasa direitu no responsabilidade nasaun sira nian, relasiona ho utilizasaun oseanu sira iha mundu, protesaun ba ambiente tasi nian, direitu Estadu hotu-hotu nian atu buka uzu pasífiku ba tasi sira no rezolusaun ba disputa fronteira marítima sira.
Ida nee mak kuadru governasaun relevante kona-ba oinsa atividade sira iha oseanu no tasi sira tenke halao, atu nunee bele rezolve tripla krize planetaria sira husi mudansa klimatika, poluisaun no lakon biodiversidade.
Konvensaun nee prevee mos kriasaun Autoridade Internasional ba Fundu Tasi nian, Komisaun kona-ba Limite sira Plataforma Kontinental nian no Tribunal Internasional ba Direitu Tasi nian, neebe prezide husi Juis Tomas Heidar, ami nia bainaka distintu ohin.
Partikularmente importante ba hau nia rain, ba Timor Leste, Konvensaun nee inklui provizaun sira kona-ba ‘konsiliasaun obrigatória’ tuir Artigu 298 no Aneksu Lima.
“UNCLOS prevee situasaun iha neebe nasaun vizinhu ida retira husi prosedimentu vinkulativu sira, rezolusaun disputa nian tuir Konvensaun, hanesan Australia halo, ita nia vizinhu marítimu iha Tasi Timor, halo iha vespera ita nia independensia nian iha tinan 2002, inklui rekuza atu negosia fronteira marítima permanente sira, hanesan Australia halo durante dékada ida ho balun,” dehan PR Horta.
Ba Estadu tasi ibun sira iha situasaun ida nee, Konvensaun oferese dalan ba konsiliasaun obrigatoria nuudar rekursu ikus atu fasilita rezolusaun ida.
Mekanizmu nee dezenha atu garante katak, laiha disputa fronteira marítima neebe la rezolve ba interese pas no seguransa internasionál.
Konvensaun nia provizaun sira, konsiliasaun obrigatoria nian laiha presedente.
“Ami sorte hetan advogadu direitu tasi nain-rua neebe respeitadu liu, neebé fo Konselhu ba ami,” akresenta PR Horta.
Vaughan Lowe QC, Profesor Direitu Internasional Publiku iha Universidade Oxford no Sir Michael Wood, KCMG KC, eis-Asesor Juridiku-Xefe iha Eskritoriu Negosiu Estranjeiru no Commonwealth Reinu Unidu nian.
“Hau sei la hatete buat ida-tan kona ba prosesu konsiliasaun nian. Hau husik ida-nee ba peritu sira no ita iha peritu lubuk ida iha Konferensia ida nee,” dehan nia.
Nia haktuir tan katak, Sesaun painel ohin loraik nian kona-ba ‘Lisaun Sira neebe Aprende husi Konsiliasaun Tasi Timor’ sei rona husi Prezidente Komisaun Konsiliasaun, Embaixador Peter Taksoe-Jensen, Embaixador Dinamarka ba Itália.
Iha sesaun seluk sira sei rona reflesaun kona ba konsiliasaun husi sira nia kolega konsiliador sira, Juis Rudiger Wolfrum husi Alemanha, Juis Abdul Koroma husi Sierra Leoa, Profesor Donald McRae husi Kanada no Dra. Rosalie Balkin husi Australia.
“Ami sente onradu tebes ho prezensa ita-boot sira hotu iha ami-nia konferénsia no privilejiadu tebes atu rona ita-boot sira nia perspetiva rasik kona ba prosesu konsiliasaun nian.
Konferensia nee mos hanesan oportunidade ida atu esplora orijen no ramifikasaun sira husi opiniaun konsultivu unanime foin lalais nee, husi Tribunál Internasional ba Direitu Tasi nian, kona ba Pedidu neebe submete ba Tribunal husi Komisaun Estadu Ilha sira nian kona ba Mudansa Klimatika no Direitu Internasional.
Tribunal esklarese katak Estadu sira neebe parte iha UNCLOS iha obrigasaun espesífiku atu prevene, hamenus no kontrola poluisaun, inklui emisaun gas ho efeitu estufa no ninia efeitu prejudisial ba ambiente tasi nian.
Signifikativamente, Tribunal konklui katak obrigasaun sira nee hakat liu kompromisu sira neebe eziste atu rezolve no mitiga impaktu sira husi mudansa klimatika tuir Akordu Paris nian.
Ida nee mak dala uluk neebe maka tribunal internasional ida aborda Estadu sira nia obrigasaun, hodi kombate mudansa klimatika iha kuadru UNCLOS nian.
“TL nuudar parte ida iha Pedidu nee no ami simu ho laran haksolok Opiniaun Konsultiva Tribunál nian. Ita nia belun sira iha Pasífiku laiha duvida katak sira kontente tebes, haree ba ameasa ezistensial neebe sira hasoru husi aumentu global iha nível tasi nian. Ami hein ho antisipasaun boot ba Opiniaun Konsultiva Tribunal Internasional Justisa nian neebe sei mai kona-ba mudansa klimatika,” haktuir PR Horta.
(jos)