Detensaun RG Konsidera Legal Tuir Lei

Ilustrasaun (Foto: Pos Rakyat)

DILI, STLTIMORLESTE.com — Diretór Nasionál Servisu Prizionál no Reinsersaun Sosial (DNSPRS), Delfio Soares Alves, konsidera detensaun ba arguidu inisial RG no ema seluk ne’ebé ekipa konjunta halo, legal tanba prosesu ne’e bazeia ba lei.

Ekipa konjunta ne’e kompostu husi Komisaun Anti-Korrupsaun (KAK), Patrimóniu Estadu, Direksaun Nasionál Transporte Terrestre (DNTT), Komisaun Funsaun Públika (KFP), Inspesaun Jerál Estadu (IGE) no Polísia Tránzitu.

Delfio hateten katak nia simu informasaun kona-ba detensaun RG, ne’ebé iha pozisaun Diretór Prizaun, no detidu iha sela KAK durante prosesu investigasaun.

Tuir nia, RG hetan prosesu tanba alegasaun kona-ba utilizasaun transporte Estadu nian sem autorizasaun ka ordem servisu. Kazu ne’e liu ona prosesu tribunal no desizaun ne’e hatudu pena prizaun fulan neen suspensa durante tinan ida.

“Oportunidade ida-ne’e hau bele hato’o katak saida maka ami nia diretór halo iha prosesu ne’e sala, tanba atu utiliza sasán Estadu nian tenke iha ordem servisu ka dokumentu komprovativu,” dehan Delfio ba jornalista sira iha Edifísiu Ministériu Justisa, Kuarta (2/9/2027).

Nia subliña katak funsionáriu públiku tenke kolabora ho autoridade kompetente bainhira hala’o operasaun tuir lei.

Delfio hateten katak, maski nia sente triste bainhira funsionáriu subordinadu envolve iha kazu hanesan ne’e, KAK tenke hala’o servisu tuir kompeténsia no lei ne’ebé vigora.

“KAK sempre hala’o nia servisu bazeia ba lei. Tanba ne’e, husu atu kumpri no kolabora ho desizaun tribunal,” dehan nia.

Nia admite seidauk hatene ho klaru objetivu utilizasaun kareta Estadu nian iha kazu RG. Maibé, nia konsidera detensaun ne’ebé ekipa konjunta halo legal tanba autoridade sira hala’o tuir prosedimentu legál.

“Klaru ba hau, detensaun ne’ebé ekipa ne’e halo legal, tanba buat hotu bazeia ba lei,” afirma Delfio.

Nia apela ba funsionáriu sira atu hadia konduta no uza sasán Estadu nian tuir finalidade servisu. Nia kompara responsabilidade ne’e ho guarda prizaun, ne’ebé tenke tau matan ba detidu sira no kumpri regra ne’ebé iha.

Iha sorin seluk, jurista Jose Maria Guterres hateten katak ekipa konjunta hala’o servisu tuir lei, tanba rezultadu detensaun sei submete ba tribunal atu halo desizaun.

“Tribunal sei rona deklarasaun sira no deside kona-ba kazu. Maibé, se parte ida la konkorda, sira bele halo rekursu ba Tribunal Rekursu tuir prazu ne’ebé lei determina,” dehan Jose Maria.

Nia hatutan katak operasaun ne’e importante atu kontrola funsionáriu públiku sira kona-ba utilizasaun sasán Estadu nian, liuliu kareta ofisiál, atu garante uza ba finalidade servisu.

Antes ne’e, Adjuntu Investigasaun KAK, Alvaro Maria Freitas, hateten katak operasaun auto-stop ne’e hala’o hamutuk ho instituisaun neen durante loron rua, iha Dili, husi 22 to’o 23 Agostu 2026.

Operasaun ne’e hala’o iha tempu diferente, hahu husi meudia to’o loraik no kontinua to’o kalan, ho objetivu atu prevene utilizasaun kareta Estadu nian ba atividade privadu.

Alvaro hateten katak ekipa ne’e deteta kareta na’in neen no motor na’in 16, no detein suspeitu ka arguidu na’in neen. Suspeitu sira ne’e detidu iha sela KAK.

“Auto-stop ne’ebé ekipa ida-ne’e halo foti kareta neen, motor sanulu resin neen no detein suspeitu ka arguidu na’in neen,” dehan Alvaro.

Tuir Alvaro, prosesu kazu sira ne’e tama ona ba faze detensaun atu lori ba prosesu sumáriu iha tribunal.

Nia esplika katak utilizasaun sasán Estadu nian, inklui kareta, ba interese privadu no la’ós finalidade servisu bele tama iha krime Pekulatu de Uzu.

Tuir Artigu 83 Lei Númeru 7/2020 kona-ba Mekanizmu Prevensaun Korrupsaun, krime Pekulatu de Uzu bele lori pena to’o tinan rua no bele aplika multa, tuir desizaun juiz.

KAK hateten katak operasaun ne’e mosu tanba kazu utilizasaun sasán Estadu nian ba interese privadu akontese repetidamente, no objetivu prinsipál mak halo prevensaun no fó mensajen ba funsionáriu públiku atu uza sasán Estadu ho responsabilidade.

Alvaro esplika katak unidade KAK nian ne’ebé envolve iha operasaun ne’e servisu hamutuk ho Patrimóniu Estadu, DNTT, Polísia Tránzitu, KFP no IGE, tanba instituisaun sira-ne’e iha responsabilidade relevante kona-ba jestaun sasán Estadu, transporte no disciplina funsionáriu públiku.

(ter)

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *