Kuidadu Trauma Presiza Intervensaun Lalais

Foto: STL/Domingas Gomes

DILI, STLTIMORLESTE.com — Kuidadu primaria ba trauma presiza intervensaun lalais hodi salva vida vítima asidente no kazu trauma seluk iha Timor-Leste.

Prezidente Assosiasaun Médiku Timor-Leste (AMTL), Dr. Herculano dos Santos, hatete trauma sai hanesan kauza importante mortalidade iha rai laran, nune’e médiku sira presiza iha koñesimentu no kapasidade adekuadu atu responde ba kazu trauma.

Nia hatete, AMTL fó prioridade ba formasaun kontínua ba médiku, liuliu iha área klinika, peskiza no saúde komunikasaun, atu hasa’e profesionalizmu no kualidade atendimentu saúde.

“Kuidadu primaria ba trauma sai hanesan prioridade ba médiku Timor-Leste, tanba presiza hatene oinsá atu halo intervensaun lalais no uza rekursu ne’ebé disponivel,” dehan Herculano iha enseramentu formasaun ho tema “Kuidadu Primaria ba Trauma”, iha Bidau, Sesta (11/09/2026).

Formasaun ne’e hala’o durante loron rua no envolve médiku 15 hosi sentru saúde interamentu no postu administrativu, hosi munisípiu 9, ne’ebé servisu iha área emerjénsia.

Objetivu formasaun mak hasa’e koñesimentu médiku sira kona-ba planeamentu integradu no sistemátiku ba trauma fíziku, inklui oinsá atu uza kapasidade téknika, ekipamentu no rekursu básiku ne’ebé disponivel iha sentru saúde.

Herculano hatete, intervensaun lalais importante tebes ba vítima trauma, liuliu vítima asidente tráfiku no kazu emerjénsia seluk, tanba atendimentu sedu bele ajuda prevene komplikasaun no salva vida.

Munisípiu sira ne’ebé seidauk partisipa sei hetan oportunidade iha fase daruak, ne’ebé sei hala’o iha fulan Outubru.

Formadór sira hosi treinamentu ne’e mai hosi Timor-Leste, ho esperiénsia iha área sirurjia no hetan formasaun nu’udar formadór iha rai liur.

Herculano hatete, AMTL hetan apoiu hosi Gabinete Apoiu Sosiedade Sivil (GASS) ba programa kapasitasaun profisionál. Iha tinan ida ne’e, GASS fó apoiu finanseiru US$20.000 ba programa AMTL, inklui atividade formasaun.

Partisipante sira limita ba médiku 15 tanba formasaun envolve sesaun prátika no simulasaun kazu, ne’ebé presiza partisipante sira servisu diretamente durante prosesu aprendizajen.

Fasilitadór formasaun, Dr. João Pedro, hatete programa kuidadu primaria ba trauma ne’e hala’o ona durante tinan barak. Antes, parseria internasionál sira mak hala’o treinamentu, maibé programa ne’e para durante tinan balun.

Desde tinan kotuk, programa ne’e reativa fali ho formadór Timor-oan. Iha tinan kotuk, médiku 75 hosi territóriu tomak partisipa ona iha treinamentu kona-ba kuidadu ba vítima trauma.

João Pedro hatete, treinamentu ne’e fó preparasaun ba médiku sira atu fó asisténsia ba vítima trauma fíziku, liuliu liuhosi uza ekipamentu básiku no rekursu ne’ebé disponivel iha fatin servisu.

“Ita hanorin prinsipiu kona-ba oinsá atu halo manajementu ba trauma sira, atu partisipante sira bele komprende no uza fasilidade disponivel hodi fó atendimentu ba vítima,” dehan João Pedro.

Diretora Formasaun GASS, Suzety Soares, konsidera formasaun ne’e importante tanba kazu trauma kontinua akontese iha komunidade no presiza aumenta kapasidade médiku sira.
“Hau hanoin formasaun ida ne’e importante atu kapasita liután médiku sira no ajuda hamenus taxa mortalidade. Timor-oan sira mos hatudu ona katak bele sai formadór no la depende de’it ba treinadór hosi rai liur,” dehan Suzety.

Suzety afirma GASS sei kontinua fó apoiu ba AMTL no husu ba médiku partisipante sira atu aproveita formasaun ne’e hodi aumenta koñesimentu no kapasidade kona-ba kuidadu primaria ba trauma.

(dom)

Share it :

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *