DILI, STLTIMORLESTE.com – Komisaun Anti Korupsaun (KAK) durante halo hela investigasaun ba iha prosesu balu, tanba ne’e tempu badak sei aprezenta ba iha Ministèriu Pùbliku (MP).
“Ita iha 30 ital prosesu aumenta tan prosesu ne’ebè mai ne’e ita bele dehan katak, iha 40 ital prosesu ne’ebè ke agora atu haruka ba MP,” dehan Adjuntu Investigasaun KAK, Alvaro Maria Freitas ba Jornalista sira iha edefisiu KAK Farol, Tersa (25/08/2026).
Nia hatutan, prosesu ne’ebè rejista iha KAK bele dehan 20 resin ka tolu nulu resin, inklui prosesu sira ne’ebè sei halo hela averiguasaun.
Fo ezemplu, averiguasaun ne’e hanesan informasaun ne’ebè iha ligasaun ho korupsaun, iha servisu informasaun seguransa nia maka rekola dadus sira ne’ebè iha, hodi tama ba iha averiguasaun. Husi prosesu averiguasaun maka foin hare katak, informasaun ne’ebè hato iha media sosial ne’e iha fundamentasaun ka lae no iha provas inisial hodi tama ba iha inkeritu ka lae.
Sublina, husi provas ne’ebè rekola maka KAK foin deside, tama ba iha investigasaun ka haruka ba iha Ministèriu Pùbliku.
Hatan konaba dezentendementu KAK no PJR antes ne’e nia dehan, tentativa hotu iha KAK Komisariu no Adjuntu sira halo aprosimasaun atu rejolve situasaun sira ne’e, atu kria fali kondisaun ida diak atu komunidade sira iha kazu konaba korupsaun sira tenke ba keixa.
Alvaro fundamenta, lei define klaru katak, kompetensia Polisia independensia KAK ne’e kria servisu hodi halo prevensaun, no halo investigasaun ba krime sira ne’ebè iha relasaun ho korupsaun. Maibè to agora seidauk iha delegasaun kompetensia mai husi Ministèriu Pùbliku, maibè iha ona informasaun ruma hateten katak, atu mai no sira hein.
Akresenta, mesmu la iha delegasaun kompetensia, maibè KAK nafatin halao nia knaar. Tanba KAK mos iha poder atu halo investigasaun ba kazu sira, depois maka aprezenta ba iha Ministèriu Pùbliku hodi lori ba iha Tribunal.
Iha fatin ketak, Jurista Jose Maria Guterres dehan, KAK no MP tenke iha kordenasaun diak ba malu, atu halao servisu hodi kombate aktu korupsaun.
“KAK no MP iha papel importante hotu, tamba ne’e tenke iha koperasaun diak ba malu atu halo investigasaun ho diak, ba prosesu sira ne’ebè ho natureza korupsaun,” dehan nia.
Informa tan, mezmu dala ruma iha dezentendementu ba malu, maibè importante halao knar ho hanoin ida deit atu kombate aktu korupsaun.
Alende ne’e, Akademiku UNTL Rafael de Jesus dehan, KAK no MP hanesan Instituisaun rua ne’ebè importante tebes, tamba ne’e tenke halao servisu ho diak, atu prevene korupsaun iha rai laran.
(ter)







